Jūs atrodaties mājas lapā, kas veltīta Dānijas Kultūras institūta filiālei Igaunijā, Latvijā un Lietuvā  Atklāj, kurās pasaules valstīs mēs strādājam Created with Sketch.
EN/LV/LT

Par mums

Dānijas Kultūras institūts ir nevalstiskā organizācija ar filiālēm 7 valstīs un galveno biroju Kopenhāgenā.

 

Mēs darbojamies plašā konceptuālā sfērā, kas sevī iekļauj mākslu, kultūru un sabiedrību, apvienojot cilvēkus, kas pārstāv dažādas kultūras un stiprinot starptautisko izpratni, kā arī atvieglojot starpkultūru komunikāciju.

 

1990. gadā, Dānijas Kultūras institūts atklāja savu pirmo biroju Baltijas valstīs. Lēmums izveidot filiāli Baltijas valstīs tika pieņemts jūtīgā politiskā klimatā, pirms šo valstu neatkarība no Padomju savienības tika oficiāli pasludināta. Institūts pavēra jaunas iespējas kultūras apmaiņai un sadarbībai starp Dāniju un Baltijas valstīm, pirms šeit tika nodibinātas citas ārzemju pārstāvniecības.

 

1990. gada 27. jūnijā Dānijas Kultūras institūts svinēja savu 50. Jubileju. Jubileja norisinājās laikā, kad institūts atradās notikumu centrā, kas bija saistīti ar Padomju savienības sabrukšanu centrālajā un austrumu Eiropā. 1980.-ie gadi bija vētrains periods šajā reģionā. No vienas puses, tas saskārās ar Aukstā kara efektiem, no otrās, fiziskās robežas kļuva mazāk stipras. Parādījās jaunas iespējas, un institūts pievērsa uzmanību Baltijas valstīm.

 

Pēc Pirmā pasaules kara, Latvija, Igaunija un Lietuva ieguva neatkarību. Tā ilga līdz brīdim, kad Hitlers un Staļins 1940. gadā parakstīja Molotova-Ribentropa paktu, kura ietvaros Igaunija, Latvija un Lietuva kļuva par Padomju republikām. Tūkstošiem cilvēku tika deportēti uz Sibīriju vai nogalināti.

 

1980.-to gadu beigās un 1990.-to gadu sākumā notika pārmaiņas. Cilvēki iestājās par lielāku politisko, ekonomisko un kultūras sfēras neatkarību. Process, kas veda uz nacionālo neatkarību bija raksturots ar saspringtām attiecībām ar joprojām pastāvošo Padomju savienību. Lai izvairītos no tiešā konflikta ar Maskavu, Dānijai bija jāmeklē alternatīvas, lai nodibinātu kontaktu un saiknes ar trim Baltijas valstīm. Šajā uzdevumā Dānijas Kultūras institūtam bija svarīga loma.

 

Pateicoties šiem centieniem, institūts atvēra savas durvis 1990. gada 1. jūnijā Rakstnieku savienības mājā, par institūta direktori kļūstot Rikke Helms. Atklāšana notika paralēli “dziedošajai revolūcijai”, kuras ietvaros cilvēki no trim Baltijas valstīm izveidoja cilvēku ķēdi ar nosaukumu Baltijas ceļš. Baltijas ceļš sniedzās no Tallinas līdz Viļņai, lai izrādītu iedzīvotāju atbalstu neatkarībai. 1990. gada 18. augustā, toreizējais Izglītības ministrs un tagadējas Kultūras ministrs Bertels Haarders oficiāli atklāja Dānijas Kultūras institūtu Rīgā. Tas bija pirmais ārvalstu institūciju organizētais akts, kas notika Padomju savienībā ārpus Maskavas. Institūts kļuva par svarīgu vietu, kur notiek tikšanās Baltijas un Dānijas Kultūras sfēras ietvaros, lai apmainītos ar informāciju, uzturētu kontaktus un veicinātu starpkultūru dialogu. Kopš tā laika, attiecības starp Baltijas valstīm un Dāniju ir kļuvušas ciešākas. Tagadējais Dānijas Kultūras institūta Direktors ir Simons Drevsens Holmbergs (Simon Drewsen Holmberg).

 

Dānijas Kultūras institūts rīko un atbalsta starptautiskos projektus kultūras sfērā, piemēram:

 

Izstādes
Koncertus
Filmu un mūzikas festivālus
Konferences
Seminārus un lekcijas
Dāņu valodas apguvi
Izglītojošos braucienus un pasākumus

Mēs koncentrējamies uz:

Sadarbību
Inovāciju
Labklājību
Ilgtspēju
Bērnu un jauniešu izaugsmi